PAROSTŌ LITURGISKŌ LAIKA 30. SVĀTDĪNE

Nūslāpums, kas dareis tovu dzeivi laimeigu.

Centīs atrisynōt sovas problemas un paleidzi pōrvarēt gryuteibas ari sovam tyvōkajam. Uzjem sovā sirdī sev tyvu cylvāku ryupes un vajadzeibas.

Dōvoj cytim gaismu, kuras Tev pošam varbyut nimoz nav. Dōvoj jim spāku, kura tev pošam pītryukst, un cereibu ari tod, kod tei jau byutu sōkuse tevī izgaist. Styprynoj jūs paļōveibu, pat jo tev pošam tōs vairs nav. Apgaismoj tūs, kaut ari tu pats atsarostu tymsā. Bogōtynoj jūs nu sovas nabadzeibas.

Dōvoj cylvākim smaidu, kod tev dreižōk grybātūs raudōt. Izstoroj mīru nu vātrom, kas plūsās tovā dvēselē. Lai tova sirds sauc: „Lyuk, es jyusim dōvojū tū, kō pošam nav!...”

Un tod tu izjussi, ka tevi pamozam pīpylda prīks, kas pōrjem vysu tovu byutni. Tys byus pateišam tovs prīks un tik lelā mārā, cik daudz tu tō byusi dōvōjis cytim.
(Alesandro Manconi)


PŌRDŪMOM

Uzmaneibu - Cylvāks!
Jai beja tikai 22 godi. Jū atlaide nu dorba. Jei beja vīneigō smogi slymōs mōtes apgōdneica. Un jei beja pōrōk vōja, lai īticēt Dīvam un sameklēt jaunu dorbu. Jei uzrakstēja izmysuma pylnu vēstuli un dorba vītā, tyuleņ pēc atlaisšonas, izdarēja pašnōveibu.

Leidzeigu dramu, kaut tik na ar tik tragiskom beigom, byus veļ daudz. Ir īdarbynōta „breivō tērga atteiceibu” mašyna, bet nadaudzi nu cylvākim ir sagatavōti dzeivōt ar tū ikdīnā. Situacija ir apmāram taida pat, it kai pa īlom tyktu atļauts braukt ar ōtrumu 300 kilometru stuņdī. Cikom vysi pīsamārōs taidam ōtrumam, nalaimes gadejumu byus ļūti daudz.

Dīva Lykuma ritms ir saskaņōts ar myusu sirds ritmu. Tōpēc Dīvs ari kļyva par Cylvāku, lai mes jebkurā situacijā spātu saglobōt sovu sirdi. Tū nūdrūšynoj lykums, kuru nadreikst aizmērst: kurs iznycynoj ūtru, iznycynoj pats sevi; kurs ūtru glōb, pats sevi bogōtynoj.

Breivō tērga realizacijas mehanisms aptver vysu – tautsaimnīceibu, kulturu, zynōtni, kaimiņu un gimenes atteiceibas, un pat daudzas religiskōs institucijas. Vairōkums naapzynōti, cereibā uz lobōku nōkūtni, gaida, kod tei mašyna sabruks. Tūmār bāda ir tei, ka šys „molohs” ar sovu peļņas kōreibu iznycynoj cylvāku sirdis.

Šaidā kontekstā vajag mīreigi nūsaklauseit Dīva vōrdus, kū Jys soka izraelīšim: „Tev nabyus apgryutynōt un apspīst svešinīkus”. Skaists lykums atteiceibā uz svešzemnīkim! Tys ir pamats harmoniskai dažaidu tauteibu cylvāku sadzeivōšonai vīnā sabīdreibā.

„Tev nabyus pōri dareit atraitnei un bōrinim”. Jō tū dareisit, „Munas dusmes īsadegs, un Es jyusus iznycynōšu ar zūbynu, un jyusu sīvas paliks atraitnes un jyusu bārni – bōrini”. Dīvs pīprosa izaturēt gūdbejeigi un ar cīnu pret cylvākim, kurim teik dareits pōri. Jau pati atraitneiba voi palikšona par bōrini ir nalaime, bet apkōrtejī, tō vītā, lai šū nalaimi mozynōt, bīži vīn tū veļ vairōk pastyprynoj ar šim cylvākim papyldus nūdareitom pōresteibom. Taisneigais Dīvs, zynōdams, ka lykumam ir spāks tikai tod, kod tō napiļdeišonas gadejumā teik nūteiktas sankcijas, apsūla, ka tod, kod tys natiks piļdeits, pats pasaryupēs par sankcijom.

Dīvs aizstōv ari nabogus, pīpraseidams, lai tam dūtais aizdavums natyktu apgryutynōts ar procentim, seviški runojūt par vysnabadzeigōkajim. Jys zyna, ka materialisti ir gotovi aizdūt naudu pret ķīlu. Tōpēc aicynoj: „Jo tu pajimsi ķīlā nu sova tyvōkō mēteli, tod pyrms saules rīta atdūsi jam tū atpakaļ, jo tys ir vīneigais jō apgērba gobols, ar kū apsasegt, un jam nav nikō cyta, kurā jys varātu gulēt.” Cylvāks galēji kritiskā stōvūklī var izlemt sovas dzeiveibas glōbšonai atdūt pat sovu pādejū apgērba gobolu. Tōpēc Dīvs pīprosa nu ķīlas jēmējim taidā gadejumā atgrīzt tū tymā pošā dīnā. Jo naboga dzeiveiba ir svareigōka, nakai bogōtnīka materialō peļņa. Te ekonomiskī aprēķini nav dereigi. Tī, kur „prece” ir cylvāka dzeiveiba, breivō tērga lykumi ir jōatmat.

Dīvs zyna tū, ka šai breivō tērga „mašynai” par upuri kreit vōjōkī cylvāki. Tōpēc Jys pīprosa ciļvēceigas sirdis tim, kuri šū „mašynu” voda. Tōs gaita ir pīskaņōta personeigajam izdeveigumam. Tūmār tōs sekmeiga darbeiba ir īspējama tikai tod, kod tōs vadeitōjs dzeivoj pēc lykuma: „Tev byus mīļōt tyvōkū kai sevi pošu”.

Harmoniska breivō tērga lykumu savīnōšona ar ūtra cylvāka mīļōšonu tai „kai sevi pošu” – ir gryuts uzdevums. Tūmār tū cenšās panōkt Dīvs. Jō bārni nadreikst izmontōt nivīnu pajēmīni, kas nūdareitu pōri ūtram. Pyrmajā ocumirklī līkās, ka tys nav īspējams. Ceiņa par sovu vītu zam saules ir pōrōk nažēleiga, un tūmār, ar vyslelōkū peļņu vērs zemes var pasalīleit svātī, kuri pīsadalēja breivō tērga sacenseibā un, bogōtynojūt cytus, pyrmom kōrtom palyka bogōti poši.
(Pr. Eduards Stanieks)

Aglonas Bazilika © 2014
Izveidots: provincentrs.lv