SVĀTŌS ĢIMENES SVĀTKI

Lyugšona Svātajai Ģimenei
Jezu, kas kai zāns, pusaudzis un jaunītis ļōvi sevi audzynōt Marijai un Jezupam Nazaretes mōjā, mōci myusu bārnus ne tikai pīsajimt spākā, bet pīaugt ari gudreibā un tykumūs un apsazynōt sovu aicynōjumu.
Marija, Jezus Mōte un Paraugs vysom mōtem, apgaismoj, styprynoj un pavodi myusu mōtes jūs gryutajā bārnu audzynōšonas dorbā; apveļtej jōs ar sovim tykumim un, kai Mōte un Audzynōtōja, dōvoj jom pareizas sprīsšonas spēju, pacīteibu, cereibu un, pōri vysam, mīlesteibu.
Jezup, Jaunovas Marijas leigovaini un taisneigais tāvs, kas aizsorgōji un apgōdōji Jezu un mōcēji jū strōdōt, paleidzi vysim myusu tāvim, lai jū intereses byutu cīši saisteitas ar jūs gimenem, un lai tī byutu uzticeibas, čakluma un stypruma paraugs; lai tī, taipat kai Tu, ar klusēšonu mōceitu sovim bārnim dzeives un dīvbejeibas nūzeimi, sevis apkūpšonas prīku un mīlesteibu pret myusu dabasu Tāvu. Svātō Ģimene, kas pazyni cīsšonas, kas esi ciļvēceiguma un svātuma paraugs, svētej, sorgoj un škeistej myusu ģimenes.
Amen.


PŌRDŪMOM

Pyrmajā svātdīnē pēc Kristus dzimšonas mes svynam Svātōs Gimenes: Jezus, Marijas un Jezupa - svātkus. Vysi šōsdīnas Svātū Rokstu lasējumi stōsta par tū, kai dzeivōt gimenes dzeivi tai, lai tei nakļyutu par škērsli saskarsmei ar Dīvu, bet teiši ūtraidi – lai tei kļyutu par svātdareišonas ceļu. Principā tū vysu var izteikt ar vīnu teikumu: „Mīļojit vīns ūtru!” Voi na par tū myusim ir runōjuši sv. Apostols Jōņs un sv. Augustins? Prūtams, tys ir ļūti pareizs aicynōjums, bet tam ir vīns tryukums: tajā nav nūrōdeits, kai tū eistynōt dzeivē. Un šū tryukumu myusim kompensej šosdīnas Evaņgelija lasējumi.

1. Mīlesteiba ir pateiceiga un īcīteiga. Daudzajūs aizrōdejumūs, kurus dzēržam lasejumūs, var atrast kūpeigūs principus, kas stōsta, kaidai ir jōbyun mīlesteibai gimenē. Pyrmkōrt, mīlesteibai ir jōbyun pateiceigai un īcīteigai. Šom divom īpašeibom vīnmār ir jōbyun blokus, jo tōs ir vīna ar ūtru cīši saisteitas. Gimenes dzeive ir pasaglōbšona nu vīntuleibas un tukšuma. Vacōki un jūs bārni nav laiveņas, kuras dzeives mežūneigī viļni mātoj uz vysom pusem pēc sovas patykas. Jī vysi ir vīna stypra kuģa pasažeri. Un jī vysi uz šō kuģa smogi strōdoj, un, pasateicūt kūpeigajai pīpyulei, nivīns nu jim naizkriss aiz borta un nanūsleiks. Tōpēc gimenes mīlesteibas golvonajai linijai ir jōbyun pateiceibai par vysu pōrejū asameibu. Tāvs, mōte un tu, bārns…, kod tu skotīs uz sovu gimeni, pīsavērs pa reizei Dīvam, čukstūt tikai vīnu teikumu: „Pasateicu Tev, Kungs, par tū, ka jī maņ ir”. Un byutu ļūti labi, jo tovu pateiceibu reizem sajustu ari vysi pōrejī tovas gimenes lūcekli. Kuģi ir dažaidi… Daži nu tim – nasatricynojami kai kliņts, cyti laiž cauri yudini pa vysom molom un nasadūd tōli jyurā… Lai kai ari nabyutu, cikom kugis turīs vērs yudiņa – jō komanda ir drūšeibā. Īspējams, ka tova gimene nav ideala… Varbyut situacija ir taida, ka komanda ir gotova sasaceļt… Tūmār atcerīs – cylvāki nav eņgeli, un ari tu naesi eņgeļs! Esi īcīteigs! Bīži vīn ir tai, ka gimenes problemas nav radzamas vērspusē. Vyss līkās breiniškeigi, kai „Titanika” augstī borti, un grezni, kai tō myrdzūšī saloni. Atcerīs – reizem draudi nav gimenē. Var gadeitīs tai, ka dzeive jyusu ceļā nūliks aisbergus, kliņtis, yudiņa virpuļus un cytus slozdus… Naesi pōrōk pošpōrlīcynōts! Pat vysbreiniškeigōkī kugi ir sleikuši okeana dzeļmēs. Esi īcīteigs! Gimene – ti ir tikai cylvāki, un jī ir pakļauti kārdynōjumim, vōjeibom un kaisleibom. Natīsoj ōtrōs dusmēs, dūd ūtrū, un pat septeņdasmytū īspēju. Vīnmār atcerīs – jūs rūkōs ir tovs liktiņs.

2. Pīdūdūšō mīlesteiba. Īcīteiba nūvad pi vīna nu golvonajim kūpeigōs dzeives principim – pi gataveibas pīdūt. Nazynu, kōpēc ir tik vīgli praseit nu cytim vairōk, nakai pošam nu sevis. Pat nazynūt kōpēc, mes tik vīgli apsavainojam un dusmojamēs, jo myusu cereibas nateik pīpiļdeitas… Kristeigajai gimenei ir jōsaorientej uz cytu dzeives veidu. Apostols soka: „Kai Dīva izradzātī, …īsatērpit sirsneigā žālsirdeibā, laipneibā, pazemeibā, lānprōteibā un pacīteibā. Esit īcīteigi vīns pret ūtru un pīdūdit vīns ūtram, kod vīnam ir kū syudzētīs par ūtru: taipat, kai Kungs jums ir pīdevis, taipat ari jyus!” Myusu sovstarpejom atteiceibom par „normu” nadreikst byut cyti cylvāki, bet tikai Dīva attīksme pret mums vysim. Cik daudz Dīvs mums pīdūd? Cik reizes mums pīdūd? Kaidus pōrkōpumus mums pīdūd? Jo Dīvs ir mums pīdevis, KAI un KŪ Jys mums ir pīdevis, taipat ari myusim ir jōpīdūd. Nav laimes bez pīdūšonas. Bez tōs myus nūsmacēs īdzymtais ļaunums. Tod jyus atcerēsitēs vysu slyktū, vysus aizvainōjumus „nu pasauļa īsōkuma” leidz šai dīnai. Un laime, kuru Dīvs mums dūd, aizīs mums garum, pat napīsaistūt jyusu uzmaneibu. Pateiceiba un īcīteiba nūvad pi pīdūšonas, un pīdūšona atteirej gimeni nu ļaunuma, taipat kai grāksyudze atteirej kotru nu mums nu grāka. Pīdūdit, kai Dīvs ir jums pīdevis.

3. Sovstarpeigums. Kotrs nu mums zyna sovstarpeiguma principu: kai tu man, tai es tev. Ik reizes, kod mes tai dūmojam, myusim prōtā kaut kas slykts. Tys ir, jo es kaidam izdareišu kū slyktu, tod jys man ari atmoksōs ar tū pošu. Bet šys princips dorbojās ari ūtraidi. Pīdūšona atsamoksoj ar pīdūšonu. Kotrs tyvinīkam izdareitais lobais dorbs agri voi vālu atsamoksōs ar veļ lelōku lobumu. Gimenē taidam pozitivam sovstarpeiguma principam ir jōkļyust par normu. Esi lobs pret cytim gimenes lūceklim tikai tōpēc, ka jī ir. Un jī vīnmār atbiļdēs tev ar napeļneitu un nasavteigu lobumu. Sovstarpeiguma princips dorbojās vysūs gimenes dzeives leimiņūs. Tū var nūformulēt kai uzdevumu kotram gimenes lūcekļam: „Kū es veļ varu izdareit, lai vysi pōrejī byutu veļ laimeigōki, nakai jī jau ir?” Ryupejitēs par sovstarpejū laimi. Tei ir atkareiga nu myusu reiceibas. Gimenē nav nikō, kas byutu tikai „muns”, izjamūt dzeiveibu. Vyss pōrejais vysim gimenes lūceklim ir kūpeigs. Jo man ir mōte, tāvs, mōsa un brōļs, un jī nav „muni”, vyss pōrejais myusu gimenē ir „myusu”. Tys nav nikaids „komunisms”, bet vasalais saprōts un dabiskais leidzapastōvēšonas lykums, kuru Dīvs ir īrakstējis myusu sirdīs. Un – pats golvonais: vysai mīlesteibai, īcīteibai, pateiceibai un pīdūšonai ir vīns vīneigs mērkis: dūt īspēju kotram nu gimenes lūceklim labi nūdzeivōt dzeivi un apsavīnōt ar Dīvu pādejā dīnā! Šū mērki mes nadreikstam pazaudēt nu redzeslūka. Gimene nadreikst byut par škērsli šō mērķa sasnēgšonai. Un gimenei ir jōbyun par golvonū paleigu šajā ziņā. Tai ir jōbyun kai kōpnem, kuras sapnī redzēja Jākubs. Ar vīnu golu gimenei ir styngri jōstōv uz zemes, bet ar ūtru tai ir jōsasnādz debesis. Taida beja Jezus gimene. Taidom ir jōbyun ari myusu gimenem. Taidōs mōjōs napīdzymst ļaundari, un, jo reizem myusu vydā godōs pa kaidam „sapyvušam ōbuļam”, jo kur gon jūs nav, tod mums izadūs tū atteireit un atveseļōt ar myusu mīlesteibas spāku, kura pīdūd, ar īcīteibu izatur pret vōjeibom un vīnmār pasateic par vysu. (Nu portala www.katolik.ru)

Aglonas Bazilika © 2014
Izveidots: provincentrs.lv