PAROSTŌ LITURGISKŌ LAIKA 26. SVĀTDĪNE

Kungs, Tu vysu zyni; kōdeļ mes zynam tik moz?
Tu redzi vysu; kōdeļ mes radzam vīn tymsumu vysapleik?
Tu myusus namiteigi uzrunoj; kōdeļ myusu ausis palīk kurlas?
Tu esi labesteiba un pīdūšona; kōdeļ mes asam ļauni un naideigi?
Tu napazeisti grāku; kōdeļ mes ar baudu matamēs ļaunumā?
Tu esi skaistums un deveiba; kōdeļ mes reikojamēs nagleiši un egoistiski?
Ak Kungs, mōci myus vairs nauzdūt jautōjumus, bet gon atstorōt Tovu gaismu un Tovu mīlesteibas vēstejumu. Tu, Vysuvarenais, naatstum nivīnu, Tovas Sirds durovas ir atvārtas, vysgryutōkais ir tik spert pyrmū sūli.
Paleidzi mums, Kungs, dōvoj mums spāku meklēt un atrast lobū, un atstōt grāku, kas myusus samaitoj un pavērdzynoj.
(Patriks Sandrijē)


„Eju, Kungs!”

Šōsdīnas Evaņgelijā Jezus vōrdi ir naparosti aktuali un tyvi myusu dzeivei, myusu problemom. Evaņgelijā attālōtī apstōkli ir ļūti rakstureigi myusdīnu apstōklim. Mes napōrtraukti sasateikam ar līkuleibu, apmalōšonu, ar deklaracijom bez saguma, ar tukšim sūlejumim, demagogiju, glaimōšonu, ar ļaunprōteigi izmontōtu uzticeibu. Taidi tykumi, kai gūds, vōrda turēšona, atbiļdeibas sajyuta, vaļsirdeiba, konsekvence, ir it kai zaudējuši nūzeimi, jo tūs ir izspīdušas napastōveiba, divkūseiba un mali. Tai vīn līkās, ka var saceit un apsūleit kū gryb, jo tai voi tai tam nabyus nikaidu seku, bet šudiņ tys varbyut var nest kaidu lobumu. Taidā veidā pakōpeniski teik sagrauts sabīdreibas dzeives pamats –uzaticēšona un atbiļdeiba. Šei tendence, kas rodusēs „augšā”, pakōpeniski aptver vysas dzeives jūmas un aizvīn vairōk demoralizej ari vīnkōršūs cylvākus. Teiši tai atteiceibā pret tāvu izaturēja vīns nu dālim: „Eju, kungs, jau skrīnu!” Kū jam tys moksōja? Acimradzūt, nikū, bet kaidu pozitivu īspaidu jys atastōja uz tāvu tymā breidī! Ar vīna teikuma paleidzeibu „nūpērka” sev jō labvēleibu un žēlesteibu. Pazeistama līta!

Pavysam cytaidōk izaturēja ūtrais dāls. Nav jau slavejama jō nalaipneiba un nagrybeigums, bet tūtīs ir jōnūvērtej vysmoz jō atklōteiba. Nu kū, godōs ari tai. Tūmār šys cylvāks ōtri vīn saprota sovu maļdeišonūs un atsajēdze. Ar sovu turpmōkū reiceibu jys nūdzēse slyktū īspaidu, ar dorbim atjaunōja tū, kū beja izdzēsis ar naapdūmeigim vōrdim. Myusim pateik taida reiceiba, jo labi zynam, cik gryuši cylvākam ir atzeit sovu maļdeišonūs, un veļ gryušōk tū izlobōt. Tōpēc jō nūpalns ir lelōks. Pat farizeji beja spīsti tū atzeit. Evaņgelijs gon nastōsta par tāva reakciju, bet drūši vīn ari jys ōtri izmainēja sōkūtnejōs dūmas par sovim dālim un sprīde par jim taisneigi, pamatojūtīs uz faktim, bet na uz škītameibu. Malim un divkūseibai ir eisas kōjas. Uz tim nikō nauzceļsi.

Un nu ir laiks izdareit secynōjumus par myusu kotra un par sabīdreibas dzeivi. Pyrmkōrt: uzmaneigi un ar pīsardzeibu  uzjimsim dažaidas mutiskas deklaracijas, seviški tōs, kuras ir pōrōk gludas un daudzsūlūšas. Dorbi ir svareigōki par vōrdim, un tikai dorbi ir jemami vārā. Vairōk skateisimēs uz tū, kū cylvāks dora, un tikai taidā kontekstā klauseisimēs tū, kū jys runoj. Nūvērteisim jū pēc dorbim, bet na pēc lozungim. Bet, jo kaids mātojās ar sauklim un sūlejumim, sekōsim, lai jys tūs pēc tam eistynoj dzeivē. Kūku pazeistam pēc auglim, un na pēc lopu šalkūņas. Šajā ziņā navajag byut naivim.

Ūtrkōrt: byusim pacīteigi. Cylvākam na reizi vīn godōs maļdeitīs, pakrist, bet cylvāks vīnmār var pīsaceļt. Tikai aizcītynōta, apzynōta un ītīpeiga turēšonōs pi kļyudom ir napīdūdama.

Treškōrt:  nav taidas situacijas, kuru navarātu izlobōt, un nav taida grāka, kuru navarātu pīdūt. Deļ atsagrīzšonas kotrs breidis ir lobs, jebkurā breidī var izmaineit dzeivi un sōkt vysu nu sōkuma. Dīvs tikai tū vīn gaida. Bet atsagrīzšonai ir jōbyun eistai, bet na škītamai un vērspuseigai: taidai uzskaistynōtai, ōrejōs maskas nūmaineišonai pret modernōku. Patīsuma un atsagrīzšonas līceiba ir sovu agrōkū vaiņu vaļsirdeiga atzeišona. Mes tok nanūsūdam cylvākus par tū, kū jī ir atzynuši par kļyudu. Myusus kaitynoj tikai tys, kū nu myusim nūslēp, rēkinōdamīs ar myusu lātticeibu. Voi ilgi ļausim tū dareit?
(Pr. Mariušs Pohls)

Aglonas Bazilika © 2014
Izveidots: provincentrs.lv