Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas
debesīs uzņemšanas bazilika
Starptautiskas nozīmes svētvieta
Sakramenti ir Kristus iedibināti, un to ir septiņi, proti: Kristības, Iestiprināšanas, Euharistijas, Gandarīšanas, Slimnieku svaidīšanas, Ordinācijas un Laulības sakraments. Septiņi sakramenti skar visus posmus un visus svarīgākos brīžus kristieša dzīvē: caur tiem mēs piedzimstam kristiešu ticības dzīvei, pieaugam tajā, caur tiem mēs tiekam dziedināti un saņemam sūtību. Šajā ziņā pastāv zināma līdzība starp dabiskās dzīves posmiem un garīgās dzīves posmiem.
Euharistija jeb Vissvētākais Sakraments ir augšāmceltā Jēzus Kristus — Dieva Dēla — īstā Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm.
Slimnieku sakramentu var saņemt katrs katolis, kas ir smagi slims, īpaši tad, ja slimība var draudēt ar nāvi.
Laulības sakraments
Kristītajiem dzīvesbiedriem “viņu dzīves stāvoklī un kārtā ir sava īpašā dāvana Dieva tautas vidū”. Šī īpašā Laulības sakramenta žēlastība ir domāta laulāto mīlestības pilnveidošanai, viņu nešķiramās vienības stiprināšanai. Ar šo žēlastību viņi “palīdz viens otram augt svētumā laulības dzīvē, kā arī sagaidot un audzinot bērnus”. (Katoliskās Baznīcas katehisms, 1641)
Laulība ir ceļs uz svētumu, uz kuru Dievs aicina vīrieti un sievieti. Reliģiskajā dzīvē, pirms iesaistīties kādā kopienā, cilvēks vispirms iziet noviciātu, lai labāk iepazītu to dzīvi, kurai viņš jūtas aicināts, lai uzzinātu, vai tā patiešām ir Kunga griba. Ne mazākas pūles jāvelta arī aicinājuma laulības dzīvei noskaidrošanai, un tam kalpo saderināšanas laiks, kas ir lūgšanu, pārdomu, sevis un izredzētā dziļākas iepazīšanas un atbildīga lēmuma pieņemšanas laiks.
Baznīca, apzinoties savu lomu un atbildību, steidzas palīgā ģimenēm, pirmām kārtam pievēršot uzmanību labākai un dziļākai sagatavošanai Laulības sakramenta pieņemšanai. Tāpēc ir atjaunots saderināšanas laiks pusgada garumā, t.i., laulības Sakramenta saņemšanai tiek pieņemti ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms laulības noslēgšanas datuma. Šajā laikā saderinātajiem ir jāiziet Saderināto un Iemīlējušos kursi.
Kursus apmeklēt ir aicināti saderinātie un tie jaunieši, kuri ir iemīlējušies, draudzējas un domā par laulībām nākotnē. Šajml kursos jaunieši dziļāk iepazīst sevi un savu izredzēto, pārdomā savu aicinājumu uz laulības dzīvi, uzzina Baznīcas mācību par laulību, ko nozīmē pirmslaulības un laulāto šķīstība, viņiem tiek izskaidrota Baznīcas nostāja dzīvības tālāk nodošanas jautājumos un viņi iepazīstas ar ģimenes pieauguma dabiskās plānošanas metodēm. Kursos var piedalīties arī pāri, kuri dzīvo reģistrētā laulībā un vēlas saņemt laulības sakramentu Baznīcā.
Šie kursi ir ļoti efektīvi ar to, ka tos vada laulātais pāris un priesteris, nodarbības nenotiek lekciju veidā, programma paredz aktīva dialoga veikšanu pārī, sākot no psiholoģiska aspekta, pakāpeniski pārejot uz teoloģisku. Kursi, kas paredz 8 tikšanās, vienu reizi nedēļā, kā arī konsultāciju ar ginekologu par ģimenes dabiskās plānošanas metodi. Šos kursos tiek pārrunātas un saderinātajiem dota iespēja pārdomāt laulības dzīvei būtiskas tēmas, uzklausīt otra domas, jūtas, vērtības, gaidas utt., kā arī notiek nopietna gatavošanās Laulības Sakramentam Katoļu Baznīcā – Dieva aicinājumam uz laulības dzīvi. Bieži vien saderinātie tikai šajos kursos tā pa īstam viens otru iepazīst un apzinās Laulības Sakramenta būtību.
Pieteikties uz saderināto kursiem var pie Aglonas bazilikas priesteriem vai “Laulāto kustībā”, www.laulatiem.lv
Kristības
Kristība ir pirmais no septiņiem Baznīcas sakramentiem. Caur Kristību mēs ienākam Baznīcā, kļūstam tai piederīgi, iegūstam savu kristieša identitāti. Ir svarīgi apzināties, ka Kristība nav tikai formalitāte, jo kristīšanas brīdī mēs tiekam atbrīvoti no pirmdzimtā grēka varas, kā arī saņemam visu to grēku piedošanu, kurus esam pieļāvuši līdz kristībai. Mūsu dzīvē tiek atvērta jauna lappuse. Bez tam, kristība nodibina ārkārtīgi spēcīgu garīgu saikni ar Dievu, mēs kļūstam par Viņa bērniem, par Kristus brāļiem un māsām. Kristības sakraments dāvā neskaitāmas žēlastības.
Ņemot vērā kristības sakramenta svarīgumu un tā iedarbīgumu, būtiski ir kristīt bērnus jau agrīnā vecumā. Pārlasot svēto dzīves aprakstus, redzam, ka daudzi no viņiem ir tikuši kristīti jau savā piedzimšanas dienā! Katoliskajā tradīcijai normāla prakse ir nokristīt bērnu līdz gada vecumam.
Kristot mazus bērnus, nav nepieciešama īpaša katehēze vai sagatavošanās. Šajā gadījumā atbildība par bērna tālāko izaugsmi ticībā ir jāuzņemas vecākiem un krustvecākiem. Praktiski tas īstenojas, vēlāk sagatavojoties Pirmajai Svētajai Komūnijai un Iestiprināšanas sakramentam. Baznīca vēlas, lai vismaz viens no krustvecākiem būtu kristīts katolis.
Ja kristības sakramentu vēlas saņemt bērns pēc 7 gadu vecuma vai pieaudzis cilvēks, viņam ir nepieciešams atbilstoši sagatavoties, proti, jāiziet katehēzes kurss. To ir iespējams veikt pie bazilikas priesteriem.
Pieteikt kristības var sazinoties ar kādu no draudzes priesteriem.
Svētā Komūnija
Euharistija jeb Vissvētākais Sakraments ir augšāmceltā Jēzus Kristus — Dieva Dēla — īstā Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm. Tajā naktī, kad Viņu nodeva, mūsu Pestītājs, Pēdējo vakariņu laikā (Lielajā Ceturtdienā pirms Lieldienām), esot ar saviem mācekļiem (apustuļiem), iedibināja savas Miesas un Asiņu euharistisko Upuri kā sakramentu, lai savu Upuri uz krusta darītu mūžīgi klātesošu gadsimtu gaitā, līdz Viņš atkal atnāks, un lai Baznīcai (savai mīļotajai Līgavai), uzticētu savas nāves un augšāmcelšanās mūžīgo piemiņu: mīlestības sakramentu – vienības zīmi, mīlestības saikni, Lieldienu mielastu, kurā Kristus tiek uzņemts kā barība, tādā veidā dvēseli piepildot ar žēlastību.
Katrs katolis, kurš ir attiecīgi sagatavots, t.i. izgājis katehēzi un atrodas žēlastības stāvoklī var pieņemt sv. Komūniju Mises laikā vai izņēmuma gadījumā ārpus tās.
Atcerēsimies, ka pilnīga piedalīšanās Sv. Misē ir tad, kad ticīgais pieņem Sv. Komūniju. Baznīcas bauslis nosaka, ka vismaz reizi gadā Lieldienu laikā ir jāpieņem Sv. Komūnija.
Lai sagatavotos pirmajai grēksūdzei un Svētajai Komūnijai ir nepieciešams pieteikties pie draudzes priesteriem.
Grēksūdze
Šo sakramentu mēdz dēvēt arī par Izlīgšanas vai Grēksūdzes sakramentu. Tas bieži vien ir nosacījums citu sakramentu saņemšanai. Grēksūdzes sakramentā cilvēks saņem piedošanu par nodarītajiem pārkāpumiem, kas izdarīti pret Dievu un cilvēkiem. Katram katolim ir pienākums doties pie Gandarīšanas sakramenta vismaz reizi gadā, bet to ir ieteicams darīt biežāk. Pirms došanās pie grēksūdzes ir jāizmeklē sirdsapziņa, jānožēlo grēki, jāapņemas laboties, tad jāizsūdz savi grēki priesterim un pēc tam jāizpilda priestera uzliktais gandarījums, kas var būt kāda īpaša lūgšana, žēlsirdības darbs vai tml. Parasti pirmo reizi cilvēks dodas pie grēksūdzes, gatavojoties Pirmajai Svētajai komūnijai.
Gandarīšanas un izlīgšanas (jeb grēksūdzes) sakraments ir:
Aglonas bazilikā grēksūdze ir pieejama pirms katras Svētās Mises. Tāpat ir iespēja sarunāt individuālu tikšanos ar priesteriem un gandarīšanas sakramentu saņemt ērtākā laikā.
Slimnieku sakraments
Slimnieku sakramentu var saņemt katrs katolis, kas ir smagi slims, īpaši tad, ja slimība var draudēt ar nāvi. Šo sakramentu var saņemt arī pirms operācijas. Dažreiz cilvēki domā, ka tas ir tikai mirstošo sakraments, bet tā nav. Tas var būt stiprinājums un cerība uz atveseļošanos. Šo sakramentu var saņemt baznīcā, arī mājās vai slimnīcā. Sakramentu var atkārtot, ja slimnieks pēc tā saņemšanas bija atveseļojies un ir atkal saslimis, ja slimnieka stāvoklis ir pasliktinājies. Vecie cilvēki, kuriem spēki ir izsīkuši, var saņemt šo sakramentu, ja bīstamu slimību tiem nav. Slimniekiem, kas ir zaudējuši samaņu vai prāta spējas, var dot šo sakramentu, ja ir zināms, ka viņi kā ticīgie būtu vēlējušies to saņemt.
“Vai jūsu vidū ir kāds nevesels? Lai viņš aicina Baznīcas priesterus un lai tie aizlūdz par viņu, svaidīdami viņu ar eļļām Kunga vārdā. Ticības pilna lūgšana slimnieku glābs, un Kungs viņu piecels. Un ja būtu grēkojis, tad grēki viņam tiks piedoti.” (Jk 5,14-15)
Slimnieku sakraments ar Dieva žēlastībām stiprina cilvēka dvēseli un miesu kā vecuma nespēkā, tā arī nopietnas slimības gadījumā.
Piešķirot Slimnieku sakramentu, priesteris lūdzas un svaida ar svētītajām eļļām slimnieka pieri un rokas. Ja slimnieks, kas saņēmis svaidīšanu, atgūst veselību, viņš var, no jauna smagi saslimstot, atkal saņemt šo sakramentu.
Ticīgajiem ir pienākums aicināt priesteri, kad vēl ir pietiekami laika, lai slimais varētu saņemt arī Gandarīšanas sakramentu un apzinīgi, ar ticību pieņemt Slimnieku sakramentu un sv. Komūniju. Mājiniekiem jādara viss iespējamais, lai priesteri, kurš ierodas ar Vissvētāko Sakramentu, attiecīgi sagaidītu.
Sakramentu pieņemšanai slimnieks lai gatavojas pirms priestera ierašanās. Īpaša vērība jāveltī grēku nožēlošanai. Īsta, no Dieva mīlestības radusies, grēku nožēla spēj mirstošo glābt arī tad, ja grēkus nebūtu iespējams izsūdzēt. Priesteris piešķirs grēku piedošanu un Slimnieku sakramentu arī tad, ja slimo atradīs jau nesamaņā guļošu. (katolis.lv)
Bēres
Ticīgie, kas ir nokristīti un paliek vienotībā ar Jēzu Kristu, nomirstot iemanto mūžīgo dzīvi. Viņi mirstīgās atliekas gaida Kristus atnākšanu un mirušos augšāmcelšanos, bet dvēseles tiek šķīstītas, lai varētu dzīvot kopā ar svētajiem un Dieva izvēlētajiem.
Tādēļ Baznīca lūdzas par mirušajiem, upurē par viņiem Kristus Euharistisko upuri un apbedīšanas ceremonijā atdod pēdējo godu ticīgo mirstīgajām atliekām, kas šīs dzīves laikā bija Svētā Gara mājoklis.
(Romas rituāles priekšvārds)
Bēres var pietiekt pie bazilikas priesteriem.
1. Jāņa vēstule, 1. nodaļa, 1 – 2 pants
Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas
debesīs uzņemšanas bazilika
Starptautiskas nozīmes svētvieta